36,6 medicīnas centrā psihoterapijas pakalpojumus piedāvā Aloida Jurčenko. Viena no izplatītākām problēmām, kas uztrauc vecākus ir bērnu agresivitāte. 36,6 medicīnas centrs lūdza speciālisti sniegt skaidrojumu tieši par pirmsskolas vecuma bērnu agresivitāti, tās izraisītājiem un novēršanas iespējām. A.Jurčenko skaidro, ka agresija ir enerģija un tā pastāv! Tai piemīt liels spēks, kas palīdz cilvēkam attīstīties! Kopš dzimšanas bērnā ir refleksi, kas nodrošina gan aizsardzību, gan spēju uzbrukt, tāpēc lielākā vai mazākā mērā agresiju varam novērot jau no agras bērnības visiem bērniem. Gadījumos, ja agresijas virzošā spēka bērnam trūkst, viņš baidās apmierināt savas vajadzības, nespēj sevi aizstāvēt, sasniegt mērķus utt. Atkarībā no tā, kādā sabiedrībā bērns dzīvo, kā tiek audzināts, šie iedīgļi var pārvērsties sabiedrībā pieņemamā enerģiskumā un cīņas sparā, vai arī pretēji – agresijā un naidīgumā, kas vērsts pret sabiedrību.
A.Jurčenko vērš uzmanību, ka gadījumos, kad bērns kliedz, apsaukā, sit sevi un citus, draud, bez redzama iemesla, apzināti dara to, kas ir aizliegts, kaitina un kaujas ar citiem bērniem, kniebj, spļauj, grūstās, kož, bojā rotaļlietas un citus priekšmetus, atļaujas sist, grūst pieaugušos, grauž nagus, plēš sev matus, vaino citus savās kļūdās, neveiksmēs un nedarbos, ir nežēlīgs pret dzīvniekiem, vecākiem un citiem audzinātājiem, ir pamats uztraukties un uzdot jautājumus: ”Kas notiek? Kāpēc? Kas rada šādu uzvedību? Kā palīdzēt bērnam apgūt adekvātu uzvedību ģimenē un sabiedrībā?’’ Šādai bērnu agresīvai uzvedībai var būt ļoti daudzi iemesli. Tā var būt atbildes reakcija uz nelabvēlīgiem psiholoģiskiem un sociāliem apstākļiem ģimenē, stresu, emocionāliem pārdzīvojumiem. Jāatceras, ka bērnu uzvedība ir vecāku attiecību spogulis. Bērna agresīvu uzvedību var veicināt vecāku vai citu ģimenes locekļu strīdi, pretrunīgas, nesaskaņotas prasības, emocionāla atsvešinātība attiecībās ar bērnu, bērna fiziska sodīšana, brāļu, māsu cietsirdīga, agresīva uzvedība. Bērna uzvedību var ietekmēt audzināšanas īpatnības: lutināšana vai pretēji – vecāku uzmanības trūkums, bērna vecumam atbilstošu robežu, dienas kārtības, uzvedības normu trūkums, datorspēles. Ja bērns jūt bailes, skumjas, greizsirdību, vilšanos, izmisumu, viņš nezina, kā kontrolēt savas emocijas un rīcību. Rezultātā jūtas saasinās un dusmas izpaužas agresīvas uzvedības veidā. Taču vislielāko neizpratni rada situācijas, kad agresīvu uzvedību novēro visnotaļ labvēlīgā vidē augušiem bērniem.
Zinātnieki pierādījuši, ka pastāv saikne starp agresivitāti un nervu sistēmas īpatnībām. Agresijas paaugstināšanās iespējama, ja cilvēka nervu sistēmai raksturīga paaugstināta uzbudināmība vājas aiztures gadījumos. Tas nozīmē, ka cilvēks, atbildot pat uz niecīgu kairinātāju, reaģē ļoti spēcīgi un nav spējīgs kontrolēt savu reakciju. Dusmas un agresija ir cilvēka organisma dabiska reakcija un to nav iespējams pilnībā likvidēt. Daudzos gadījumos nervu sistēmas īpatnības tiek pārmantotas. Nervu sistēmas īpatnības ārēji izpaužas temperamentu tipos. Augsts agresijas līmenis iespējams arī tajos periodos, kad notiek būtiskas nervu sistēmas darbības izmaiņas. Maziem bērniem raksturīgas aiztures grūtības, jo nav attīstījušies vadošie mehānismi, kas atbild par uzvedības regulāciju. Viņu nervu sistēma intensīvi attīstās un spēja ar gribas palīdzību bremzēt savu rīcību vai pretēji – likt sev darīt to, kas tiek pieprasīts – veidojas bērniem tikai agrīnā skolas vecumā.
Nekādā gadījumā uz agresiju nedrīkst atbildēt ar agresiju. Jācenšas saprast un novērtēt, vai bērna agresija ir aizsargreakcija vai vairāk līdzinās cietsirdībai. Noskaidrojot, kādās situācijās bērns kļūst dusmīgs un netiek galā ar agresijas nevēlamām izpausmēm, jāmāca kāpēc un kā negatīvās emocijas izteikt sociāli pieņemamā veidā. Agresīvu uzvedību var veicināt arī dzemdību traumas, psihiskas saslimšanas, epilepsija un citas galvas smadzeņu slimības. Savlaicīga diagnostika un pareizi izvēlēta individuālā pieeja, var bērnam novērt virkni adaptācijas un saskarsmes grūtību ar apkārtējiem. Nepieciešamības gadījumā svarīgi savlaicīgi vērsieties pēc palīdzības pie speciālistiem.
Mg. paed. Mg sc. sal. ģimeņu sistēmterapeite
Aloida Jurčenko
