
Sertificēti zobu higiēnisti sniedz mutes dobuma higiēnu pieaugušajiem un bērniem.
Mutes dobuma higiēna
Mutes dobuma higiēna ir ļoti svarīga, jo diemžēl nav iespējams pilnībā likvidēt baktēriju radīto mīksto aplikumu mājas apstākļos.
Regulāri veicot mutes dobuma higiēnu cilvēks tiek pasargāts no daudzu slimību attīstības riska. Tādām kā – halitoze (slikta elpa), gingivīts, periodontīts un kariess.
Profesionāla mutes dobuma higiēna novērš zobu krāsas maiņu, kas veidojas no dzērieniem, pārtikas un smēķēšanas.
Smaganu saslimšanai un kariesa profilaksei mutes dobuma higiēna ir nepieciešama divas reizes gadā. S.Migliniece vērš uzmanību, ka ir svarīgi savlaicīgi apmeklēt speciālistu, lai laicīgi novērstu zobu bojāšanos.
Kas notiek mutes dobuma higiēnas laikā?
Profesionālas mutes dobuma higiēnas laikā tiek veiktas sekojošas manipulācijas:
– bakteriālā aplikuma noņemšana;
– zobakmens noņemšana vissmaganās un zemsmaganās;
– zobu pulēšana ar īpašu pulējamo pastu, kas padara zobus gaišākus un gludākus;
– zobu diegošana;
– fluorīdu aplikācija, kas stiprina un baro zobus (fluora gēls, fluora putas vai fluora laka);
– zobakmens noņemšana ar ultraskaņas skēleri (ja nepieciešams);
– sodas strūkla, kas noņem aplikumu un pigmentus (ja nepieciešams).
Izplatītākās mutes dobuma saslimšanas
Periodontīts. Periodonts ir saistaudi, kas aptver zoba sakni un balsta zobu, tādējādi noturot zobu stingri savā vietā. Ja tajā iekļūst infekcija, tad rodas slimība – periodontīts.
Periodontīts – zobu balstošo audu saslimšana. Notiek alveolārā kaula zudums (tur atrodas zoba sakne), veidojoties smaganu kabatām, kuras rodas vietas, kur sāk izzust saites.
Simptomi:
- parādās lielākas spraugas starp zobiem, zobi var migrēt;
- smaganas asiņo, niez, sāp;
- smaganas apsarkst un uztūkst;
- parādās nepatīkama elpa;
- smaganas sāk atkāpties – zobi kļūst garāki, kā rezultātā palielinās zobu kustīgums, radot zobu izkrišanas iespējamību.
Gingivīts – smaganu iekaisums, ko izraisa bakteriālais aplikums.
Simptomi:
- asiņošana;
- pietūkums;
- apsārtums;
- niezoša sajūta smaganās.
Gingivītu neārstējot tas var pāriet periodontītā.
Kariess – zoba cieto audu bojājums, to izraisa cilvēka mutes dobumā esošās baktērijas. Tās patērē ogļhidrātus galvenokārt cukurus, kas cilvēka mutes dobumā nokļūst ar pārtiku. Sāk rasties skābes, toksīni, kas sagrauj zoba struktūru. Kariess ir neatgriezenisks process, jo ātrāk tiek uzsākta ārstēšana, jo mazāks postījums tiek nodarīts zobam.
Profesionāla un regulāra mutes dobuma higiēna divas reizes gadā var palīdzēt novērst šos neatgriezeniskos procesus vispār.
Zobu pigments – zobu pigmentu galvenokārt izraisa ēdiens, dzērieni, smēķēšana un tad citi faktori.
Zobakmens ir infekcijas perēklis. Zobakmens ir cietais aplikums, kas veidojas uz zoba emaljas, ja zobi netiek regulāri un pareizi tīrīti. Zobakmens mēdz būt virs un zem smaganas. Ja zobakmens ir zem smaganas, tad pacients to nevar pamanīt. Pamazām zobs sāk zaudēt balstaudus, zūd alveolārais kauls, parādās kustīgums.
Izcenojumi šeit.