Periodontologs Rēzeknē

36,6 medicīnas centra sertificēts periodontologs Rēzeknē Agnese Miķelsone sniedz smaganu saslimšanu ārstēšanu.

Periodontologs Rēzeknē

Smaganu saslimšanu ārstēšana ir stomatoloģijas virziens – periodontoloģija, kas nodarbojas ar zoba balsta aparāta, t.i. periodonta ārstēšanu un profilaksi. Periodonts – tas ir viens no audu kompleksiem, kas atrodas apkārt zobam un nodrošina tā fiksāciju žokļa kaulā. Periodonts sastāv no smaganas, saišu aparāta un žokļa kaula, kurā atrodas zobu saknes.

Smaganu saslimšanas

Smaganu problēmas agrīnā saslimšanas stadijā parasti nav pamanāmas, jo tām nav izteiktu simptomu. Smaganu iekaisums parasti sāpes nerada, tādēļ ilgi netiek pamanīts. Asiņojošas smaganas ir pirmais iekaisuma signāls.

Simptomi, kas liecina par smaganu saslimšanām:

• smaganu asiņošana zobu tīrīšanas laikā;
• nepatīkama smaka no mutes;
• tumšs aplikums uz zobiem;
• pietūkušas smaganas;
• sāpes smaganās;
• atkailināti zobu kakliņi;
• zobi sākuši kustēties.

Pie speciālista jādodas arī tad, ja zobu diegošanas vai tīrīšanas laikā tiek konstatēta asiņošana, taču pacientam nav nekādu citu sūdzību, nav sāpju.

Viens no biežākajiem smaganu saslimšanas iemesliem ir smaganu iekaisums. Tas var būt pārejošs, vai arī iekaisums var attīstīties un veicināt periodonta slimību rašanos.

Faktori, kas izraisa periodonta saslimšanas

Mīkstais zobu aplikums ir primārais slimības, ko sauc par gingivītu, izraisītājs. Aplikumā esošās baktērijas producē toksīnus, kas rada smaganu iekaisumu. Ja parādījusies kāda no periodonta slimībām, jāatceras, ka mutes veselību visdrīzāk būs iespējams atgūt tikai daļēji. Tomēr ne katrs smaganu iekaisums pāriet periodontītā. To, vai veidosies iekaisums, nosaka mikroorganismu veidi un organisma atbildes reakcija. Arī zobakmens ir nozīmīgs periodonta slimību izraisītājs. Tas veidojas, mineralizējoties ilgstoši nenoņemtam mīkstajam aplikumam. Noņemt zobakmeni var tikai zobu higiēnists vai zobārsts. Zobakmens var veidoties ne tikai virs smaganām – zemsmaganu zobakmens nodara vēl lielāku ļaunumu. Nelīdzenā zobakmens virsma piesaista arvien vairāk aplikuma un veidojas arvien vairāk zobakmens.

Pastāv arī virkne citu faktoru, kas veicina aplikuma uzkrāšanos, aiztur tā likvidēšanu un veicina iekaisuma rašanos:

• nekvalitatīva zobu restaurācija;
• zobu bojājumi;
• slikti izgatavoti mākslīgie kroņi, ortodontiskas ierīces;
• nepareizs zobu izvietojums;
• paradums elpot caur muti;
• minerālvielu deficīts;
• stress.

Gingivīts

Gingivīts ir smaganu iekaisums, mutes dobuma gļotādas saslimšanas pirmā stadija. Tas parasti rodas, baktērijām uzkrājoties uz zobiem, tā radot aplikumu. Ja bakteriālais aplikums netiek regulāri notīrīts, baktērijas laika gaitā izstrādā toksīnus, kas veicina iekaisumu. Jau 2 – 3 dienas pēc mutes dobuma tīrīšanas pārtraukšanas var būt novērojami pirmie gingivīta simptomi.

Galvenā pazīme ir apsārtušas, piepampušas smaganas, kuras bieži vien arī asiņo zobu tīrīšanas laikā. Taču visai bieži simptomi ir tik nemanāmi, ka pacienti ilgu laiku nepievērš uzmanību slimībai.

Gingivīta riska faktori:

• aplikuma uzkrāšanās, kuru jo īpaši veicina plombu pārkares, nekvalitatīvi ievietoti kroņi, tilti, implanti utt., jo tie apgrūtina zobu tīrīšanu;
• hormonālā fona izmaiņas, kas var norisināties pubertātes, menopauzes, hormonālā cikla vai grūtniecības laikā;
• medikamenti – daži medikamenti var ietekmēt mutes veselību, it īpaši, ja tie mazina siekalu plūsmu;
• smēķēšana;
• vecums – risks palielinās līdz ar vecumu;
• nesabalansēts uzturs – īpaši, ja ir C vitamīna deficīts;
• dažas slimības – piemēram, diabēts, HIV un vēzis paaugstina iekaisuma rašanās risku;
• ģenētika.

Gingivīta simptomi.

Gingivīta pacieni parasti novēro dažus vai visus šos simptomus:

• mainījusies smaganu krāsa – tās kļuvušas sarkanas vai violetas;
• smagas ir uzpampušas, jutīgas un sāpīgas;
• tīrot zobus, smaganas sāk asiņot;
• slikta elpa;
• slikta garša mutē;
• atstarpes veidošanās starp zobiem un smaganām;
• strutošana starp zobiem un smaganām.

Periodontīts

Periodontīts ir iekaisuma radīta zoba balstošo audu slimība, kas izraisa šo balstaudu bojājumu – zudumu. Periodontīta galvenais izraisītājs ir aplikums un zobakmens. Periodontīts ir iekaisums, kas lielākajā daļā gadījumu ir sācies kā gingivīts. Neārstēts tas pamazām skar ne vien smaganas, bet arī pārējās zobu balstošās struktūras – zobu balstošo kaulu un saistaudus. Iekaisuma procesā kauls un saistaudi noārdās, un, zūdot saistaudu piestiprinājumam pie zoba, veidojas smaganu kabatas. Līdz ar to:

• zobiem sāk trūkt balsta;
• tie pārvietojas, pastiepjas it kā garāki;
• starp zobiem palielinās spraugas;
• atkāpjas smaganas, rezultātā zobi var tikt zaudēti.

Jo agrīnāk tiek uzstādīta diagnoze un uzsākta periodontīta ārstēšana, jo labvēlīgāks rezultāts sagaidāms. Periodontītu nav iespējams izārstēt pilnībā, bet ir iespējams apstādināt zoba balstaudu zudumu un kontrolēt slimības gaitu.

Smaganu slimību ārstēšanas posmi

Lai veiktu smaganu slimību ārstēšanu pacientam ir jāvēršas pie speciālista, kas veic periodonta ārstēšanu vairākos posmos:

1. POSMS

• speciālists veic rūpīgu pacienta periodontoloģisku izmeklēšanu (klīnisku un rentgenoloģisku) un izskaidro turpmāk nepieciešamo ārstēšanas gaitu;
• pacients tiek informēts par nepieciešamo zobu higiēnas līdzekļu un palīglīdzekļu lietošanu. Motivēts to veikt regulāri un rūpīgi, jo periodontālo saslimšanu izraisītājs ir zobu aplikums. Neārstējamus zobus speciālists ieteiks ekstrahēt, kā arī norādīs pie kāda speciālista būtu jāturpina zobu ārstēšana;
• speciālists veic mīkstā aplikuma, virssmaganu un zemsmaganu zobakmens noņemšanu, zoba saknes inficētā cementa noņemšanu un smaganu kabatu kiretāžu.

2. POSMS

• pēc 6-8 nedēļām speciālists novērtē ārstēšanās etapa rezultātus, mutes higiēnu un nosaka periodonta ķirurģiskās ārstēšanas nepieciešamību un apjomu.

3. POSMS

• speciālists veic smaganu audu ķirurģisku ārstēšanu, ja nepieciešams: smaganu kabatu samazināšana; kaula kontūras uzlabošanu, mukogingivālu problēmu novēršanu, zobu sagatavošanu protezēšanai (zoba klīniskā kroņa pagarināšana);
• bieži pacientu galvenā sūdzība ir smaganu „atkāpšanās”. Smaganu recesiju attīstību var izraisīt:
  • nepareiza zobu tīrīšanas tehnika;
  • periodontālas saslimšanas;
  • nepareizs zobu novietojums;
  • smaganu malai novietota lūpas saitīte.
• Izvērtējot smaganu recesijas plašumu un pakāpi, speciālists var  veikt smaganu estētisko jeb plastisko ķirurģiju.

4. POSMS

• iegūto ārstēšanas rezultātu saglabāšanai un recidīvu profilaksei pacientam speciālistu atkārtoti jāapmeklē 2-4 reizes gadā.

Cenas šeit.