Mūsdienās ginekoloģiskā ultrasonogrāfija (USG) ir neatņemama ginekoloģiskās apskates sastāvdaļa, jo sniedz precīzu sievietes dzimumorgānu diagnostiku, kas ļauj speciālistam noteikt diagnozi un agrīnā stadijā konstatēt saslimšanas.
Daudzas sievietes neapmeklē ginekologu (vai apmeklē to neregulāri), kā arī neveic ginekoloģiskos izmeklējumus, jo:
- baidās no sāpēm un nepatīkamām sajūtām, ko sagādā ginekoloģiskās apskates;
- uzskata, ka ginekoloģiskā ultrasonogrāfija ir veselībai kaitīgs izmeklējums;
- jūtas fiziski labi un neizjūt diskomfortu.
36,6 medicīnas centra GINEKOLOGS RĒZEKNĒ sniedz skaidrojumu par GINEKOLOĢISKĀ ULTRASONOGRĀFIJA, lai mazinātu sieviešu bailes, neziņu un iedrošinātu vērsties pie ginekologa ne tikai akūtos gadījumos, kad ir nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet arī profilaktiskās apskatēs.
Kas ir ginekoloģiskā ultrasonogrāfija?
Ginekoloģiskā ultrasonogrāfija ir nesāpīga, nekaitīga izmeklējuma metode, kas sniedz tūlītēju rezultātu. Izmeklējuma mērķis ir:
- diagnosticēt iekšējo dzimumorgānu saslimšanas dažādos tās attīstības posmos;
- noteikt diagnozi;
- novērtēt iekšējo dzimumorgānu anatomisko stāvokli – dzemdi, olvadus, dzemdes kaklu;
- novērtēt izvēlētās ārstēšanās metodes efektivitāti.
Kad jāveic ginekoloģisko ultrasonogrāfiju?
Ginekologs iesaka veikt ginekoloģisko ultrasonogrāfiju:
- lai diagnosticētu grūtniecību agrīnā stadijā;
- menstruālā cikla traucējumu gadījumā (mēnešreižu kavēšanās, mēnešreizes sākas pirms laika, asiņošana cikla vidū);
- ja ir spēcīga vai vāja asiņošana mēnešreižu laikā;
- ja parādās izdalījumi no maksts, kas sagādā diskomfortu (smaka, krāsa);
- ja ir sāpes vēdera lejasdaļā;
- ja parādās izdalījumi menopauzes laikā;
- lai diagnosticētu ginekoloģiskās saslimšanas, labdabīgos un ļaundabīgos veidojumus dzemdē un olvados;
- lai agrīni diagnosticētu miomas;
- ja sieviete lieto pretapaugļošanās un hormonālos preparātus, vai ir kontracepcijas spirāle.
Ginekoloģisko apskati un ginekoloģisko ultrasonogrāfiju sievietēm ir jāveic vismaz vienu reizi gadā, jo daudzas ginekoloģiskās saslimšanas sākuma stadijā sieviete nemaz nejūt – nav sāpju, kā arī neparādās simptomi, kas liecinātu par saslimšanu.
Ja sieviete izjūt sāpes, kas sagādā gan fizisku, gan emocionālu diskomfortu, tad pie speciālista jāvēršas pēc iespējas ātrāk.
