36,6 psihoterapeita pakalpojumus piedāvā Aloida Jurčenko, kas savā darbā pielieto vizuāli plastisko mākslas terapiju.
Aloida skaidro, kas ir vizuāli plastiskā mākslas terapija un kā tā palīdz psihoterapijas procesā?
Vizuālajai mākslai, kopš cilvēces pastāvēšanas pirmsākumiem, ir bijušas dažādas funkcijas. Tā tiek uztverta kā cilvēka pašizpausmes līdzeklis. Ar krāsu un mākslas tēlu starpniecību, tās radītājs izsaka savas jūtas, emocijas, pieredzi.
Mākslai pašai par sevi var būt gan dziedinošs, gan postošs spēks. Taču jau pagājušajā gadsimtā ārstniecības iestādēs tika novērots, ka zīmēšana, darbs ar mākslas materiāliem paātrina dažāda vecuma pacientu atveseļošanos.
Vizuāli plastiskajā mākslas terapijā strādā ar dažādiem mākslas materiāliem, zīmējot, gleznojot, radot kolāžas, mozaīkas, veidojot no māla, plastilīna u.c.
Mākslas terapijā uzmanību var fokusēt, sākot no fiziskās rehabilitācijas procesa līdz jūtu izpausmei un dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Visā pasaulē un arī Latvijā, mākslas terapeiti strādā ar pacientiem, kuriem ir somatiski un psihiski traucējumi vai psiholoģiskas grūtības, jo mākslas terapija sniedz ievērojamus un salīdzinoši ātrus rezultātus.
Mākslas terapija notiek profesionāla mākslas terapeita klātbūtnē, kurš mērķtiecīgi organizē un vada pacientu atveseļošanās procesu. Galvenais ir radošais un terapeitiskais process, jo tiek uzsvērta drošas terapeitiskas vides nepieciešamība un terapeitisku attiecību nozīme, bet mākslas darba estētiskajam skaistumam nav būtiska nozīme.
Analizējot mākslas darbu, primārais ir paša pacienta skaidrojums par izmantoto krāsu un tēlu emocionālo un saturisko nozīmi. Mākslas terapeits šai ziņā nevar būt eksperts, bet gan palīgs, kuram ir zināšanas par mākslas tehnikām, mākslas valodu, simbolu izpratni. Pēc darba radīšanas, pacients tiek aicināts analizēt gan rezultātu, gan pašu radīšanas procesu. Zīmējums kļūst par savdabīgu starpnieku divu cilvēku komunikācijā. Tiek lūgts pievērst uzmanību ķermeniskām sajūtām, tēliem, simboliem, par ko liek domāt izmantotās krāsas, kādas emocijas izraisa redzamais darbs (var būt kaitina, rada gandarījumu u.tml.).
Pacients tiek aicināts meklēt saistību starp savu rīcību radošā procesa laikā un savā dzīvē. Māklas terapija ļauj pacientiem labāk apzināties savas ar slimību saistītās grūtības un problēmas, kuras nereti ir tikušas noliegtas, pieņemt izmaiņas savā ķermenī, kas pēc traumas vai operācijas ir izmainīts, saņemot emocionālu atbalstu, iemācīties kompensatorās tahnikas, lai pārvarētu fiziskos ierobežojumus.
Tātad vizuāli plastiskā mākslas tarapija tiek izmantota darbā ar pacientiem, kas piedzīvo slimības, pārdzīvojuši smagus zaudējumus, vardarbību, traumas, cieš no depresijas, ēšanas un uzvedības traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām.
