36,6 uzsāk darbu jauns otolaringologs (LOR) sertificēta ārste Ilona Zimova, kas savu pamatdarbību veic Vidzemes slimnīcā. I.Zimova sniedz konsultācijas gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Viena no izplatītākām pacientu, kas vēršas pie otolaringologa, sūdzībām ir apgrūtināta elpošana caur degunu, tādēļ 36,6 medicīnas centrs lūdza ārsti sniegt skaidrojumu, kas izraisa šo faktoru un kādi sarežģījumi var rasties, ja laicīgi nevēršas pie speciālista pēc palīdzības.
Apgrūtināta elpošana caur degunu jeb „aizlikts” deguns ir simptoms, ko nevar sajaukt ne ar vienu citu, jo cilvēks ir spiests elpot caur muti. Liekas, ka deguns ir ļoti mazs cilvēka ķermeņa orgāns, kas nevar ietekmēt cilvēka fizisko un emocionālo stāvokli, bet tas ir maldīgs priekšstats. Elpošanas problēmas var izraisīt virkni faktoru, kas var būtiski ietekmēt cilvēka ikdienu.
Elpošana caur degunu, nevis muti ir fizioloģisks process, kas sniedz iespēju nodrošināt ieelpotā gaisa kondicionēšanu – sasildīšanu, attīrīšanu, kaitīgo vielu neitralizēšanu un mitrināšanu. Ieelpots gaiss caur muti nav pietiekoši attīrīts, sasildīts un mitrināts, līdz ar to pastāvīgi tiek atdzesēts mutes dobums, rīkle un balsene. Ieelpotie mikrobi un putekļu daļiņas nogulsnējas uz balsenes, trahejas un bronhu gļotādas, kas izraisa apakšējo elpceļu infekcijas.
Iemeslu, kāpēc cilvēkam ir apgrūtināta elpošana caur degunu, ir daudz. Viens no biežāk sastopamajiem iemesliem ir akūtas iesnas (rinīts), kas lietojot atbilstošus medikamentus, pāriet 5-7 dienu laikā. Ja apgrūtināta elpošana turpinās ilgāk par 10 dienām, ārste I.Zimova aicina vērsiet pie speciālista, nevis pastāvīgi lietot medikamentus, jo ilgstoša elpošana caur muti var izraisīt arī nepatīkamas sajūtas kaklā, grūtības aizmigt, attīstās krākšana un miega apnoe sindroms, kad miega laikā smadzenes nepietiekamā daudzumā tiek apgādātas ar skābekli, tiek ietekmēta elpošanas sistēma – samazinās plaušu ventilācija, kas izraisa biežu elpošanu, kā arī tiek izraisīti traucējumi, kas mazina smadzeņu darbību, piemēram, atmiņu. Ir pierādīts, ka hroniska rinīta slimnieki ir pakļauti lielākam stenokardijas lēkmju un hipertensijas riskam, kā arī viņiem samazinās kuņģa sulas izdalīšanās.
I.Zimova vērš uzmanību, ka lielāko diskomfortu cilvēkiem sagādā tieši krākšana, taču to nav iespējams ārstēt, ja netiek novērsti elpošanas traucējumi. Krākšana cilvēkiem attīstās līdz ar vecumu – virs 30 gadiem šī problēma ir aktuāla vidēji 5-7 % cilvēku, virs 60 gadiem – vidēji 30% vīriešu un 20% sieviešu, virs 65 gadiem – līdz pat 60% cilvēku.
Arī bērniem bieži ir apgrūtināta deguna elpošana. Biežākais iemesls tam ir palielināta aizdegunes mandele (adenoīdi), alerģija, kā rezultātā var veidoties krākšana, dzirdes traucējumi un vidusauss iekaisumi.
Ārste I.Zimova aicina laicīgi vērsties pie speciālista, jo elpošanas traucējumi rada virkni ne tikai fizisku, bet arī psiholoģisku sarežģījumu – apetītes zudums, miega traucējumi, koncertēšanās un darba spēju mazināšanās. Iepriekš nosauktie faktori rada cilvēkam nepārtrauktu trauksmes un stresa stāvokli, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka ķermeni.
Laicīga diagnostika un ārstēšana ļauj cilvēkam atjaunot pareizu elpošanu.
