Tas ir normāli, kad cilvēkam ir garastāvokļa svārstības, jo dzīve sastāv no visdažādākajiem notikumiem. Tomēr dažkārt mēs „iestrēgstam” stāvoklī, kad ilgstoši izjūtam skumjas, nomāktību, nogurumu, spēka zudumu. Kas tas ir – slikts garastāvoklis, rakstura īpatnība, uzkrājies nogurums, dzīves etaps dzīvē, kuru vienkārši vajag pārdzīvot vai DEPRESIJA?

PSIHOLOĢISKĀ PALĪDZĪBA RĒZEKNĒ ir pieejama 36,6 medicīnas centrā Rēzeknē, ko sniedz psiholoģe Rita Orska un psihoterapeite Aloida Jurčenko.

Kas ir DEPRESIJA?

DEPRESIJA ir nopietna, viena no biežāk sastopamajām psihiskām saslimšanām, ar kuru sirgst cilvēki neatkarīgi no – dzimuma, vecuma, etniskās piederīgas, materiālā un sociālā stāvokļa.

Svarīgi fakti, ko vajadzētu zināt par DEPRESIJU:

  • DEPRESIJU var un vajag ārstēt.
  • DEPRESIJA ir izārstējama.
  • Ir jāvēršas pēc psiholoģiskās palīdzības pie speciālista (psihologs vai psihoterapeits), lai – slimību izārstētu; panāktu rezultātu, ka slimība neatkārtojas; novērstu smagāko slimības formu – vēlmi izdarīt pašnāvību.
  • Pie speciālista ir jāvēršas pēc iespējas ātrāk.
  • Spēja vērsties pēc palīdzības un to saņemt ir brieduma pazīme, nevis vājums.

Statistika par DEPRESIJU, PAŠNĀVĪBĀM Latvijā un Latgalē.

Pasaules psihiskās veselības pētījumos ir atklāts, ka aptuveni 60–80 % cilvēku, kas ir izdarījuši pašnāvību, tajā brīdī ir bijuši depresijā.

Statistikas dati liecina, ka Latvija ieņem 3.vietu ES pašnāvību skaita ziņā. Latvijas vīrieši pēc pašnāvību rādītājiem ieņem augsto otro, bet sievietes 12. vietu ES dalībvalstu vidū.

2014.gadā Latvijā bija 382 mirstības no tīša paškaitējuma – pašnāvībām (81.4% vīriešu un 18.6% sieviešu), kas ir 19.2 izdarītas pašnāvības uz 100 000 iedzīvotājiem (vīrieši – 34  izdarītas pašnāvības uz 100 000 iedzīvotājiem, sievietes – 6.6).

UZMANĪBU! Pēc statistikas datiem reģions ar visaugstāko pašnāvību rādītāju 2014. gadā ir Latgale (28,9 uz 100 000 iedzīvotāju)*.

*Informācijas avots – SPKC dati.

Statistikas dati nav iepriecinoši, tādēļ ir svarīgi izprast, kādi ir DEPRESIJAS iemesli, simptomi, lai laicīgi reaģētu un vērstos pēc psiholoģiskās palīdzības.

Izplatītākie DEPRESIJAS rašanās iemesli:

  • sociālā vide:
    • ātrs dzīves temps, augsta konkurence, augsts stresa līmenis;
    • sociālā nestabilitāte – augsts migrācijas līmenis, sarežģīti ekonomiskie apstākļi, neziņa, nedrošība par nākotni;
    • mūsdienu vērtības (sociālā labklājība, profesionālie sasniegumi, ārējais izskats, parametri), kas liek cilvēkam visu laiku būt ar sevi neapmierinātam;
  • tuvinieka nāve;
  • šķiršanās ģimenē;
  • smaga slimība.

DEPRESIJAS simptomi:

Emocionālie simptomi:

  • skumjas, ciešanas, nomākts garastāvoklis, izmisums;
  • trauksme, saspringums, domas, ka notiks, kas slikts;
  • uzbudināmība;
  • vainas sajūta, bieža paškritika;
  • neapmierinātība ar sevi, zems pašvērtējums;
  • uzskata sevi par nastu tuviniekiem;
  • intereses un prieka zudums no liekām, kas agrāk patika;
  • intereses zudums par apkārt notiekošo;
  • baiļu sajūta.

Fizioloģiskie simptomi:

  • miega traucējumi;
  • ēšanas traucējumi – ēstgribas trūkums vai pārēšanās;
  • zarnu trakta traucējumi – aizcietējums;
  • seksuālo vēlmju zudums;
  • enerģijas trūkums, paaugstināts nogurums pie nelielas fiziskās un garīgās piepūles;
  • sāpes un/vai nepatīkamas sajūtas ķermenī (piemēram, sāpes sirdī, kuņģī, muskuļos);
  • sievietēm ilgstoši var kavēties mēnešreizes.

Uzvedības simptomi:

  • nevēlēšanās iesaistīties ikdienas dzīves procesos;
  • izvairīšanās no kontakta ar cilvēkiem;
  • alkohola, narkotiku un citu psihotropo vielu lietošana, kas īslaicīgi sniedz apmierinātību.

Domāšanas, uztveres simptomi:

  • grūti koncentrēties;
  • grūti pieņemt lēmumu;
  • dominē negatīvas domas par sevi, savu dzīvi, par dzīvi kopumā;
  • pesimistisks redzējums par gaidāmo nākotni – „man nav perspektīvas”, „es esmu neveiksminieks”, „dzīve ir bezjēdzīga”;
  • domas par pašnāvību (smagas depresijas gadījumā).

Kā ārstēt DEPRESIJU?

Lai ārstētu DEPRESIJU ir jāvēršas pēc palīdzības pie psihologa vai psihoterapeita. Speciālists palīdzēs cilvēkam iemācīties kontrolēt savas emocijas.

Pilnvērtīgu psiholoģisko palīdzību cilvēks saņems tikai tad, kad pats aktīvi piedalīsies ārstēšanās procesā – speciālistam atklāti izstāstīs par savām sajūtām, emocijām, notikumiem dzīvē; regulāri apmeklēs konsultācijas.

Pie psihologa jāvēršas, ja problēma ir nesen sākusies, bet pie psihoterapeita, ja problēma jau ir ieilgusi vai atkārtojas.

ATCERIETIES! Visa konsultāciju laikā sniegtā informācija ir konfidenciāla.

2015 © Copyright - Medicīnas centrs 36,6